Beidzies briesmīgs karš. Dzejnieks un skolotājs ar sievu (arī skolotāju) un diviem bērniem atgriežas Rīgā. Viņš noīrē ērtu sešistabu dzīvokli Rīgas centrā, noalgo kalpotāju. Ģimene ar pilnu krūti metas kultūras dzīvē – apmeklē izstādes, teātrus un koncertus, mājās allaž apgrozās inteliģenti cilvēki, skan mūzika, dzeja, tiek diskutēts par mākslu utt.

Kara nav bijis. Skolotājs ar sievu (arī skolotāju) un diviem bērniem ierodas Rīgā. Viņš noīrē… ne jau sešu, labākajā gadījumā trīsistabu dzīvokli. Kalpone? Beidziet ņirgāties! Taču abi strādā uz lielām slodzēm, tāpēc cauri kaut kā tiek un bērniem visu nepieciešamo nodrošina. Pa reizei tiek arī uz kādu kultūras pasākumu, uz dažiem, kas bez maksas, aiziet visa ģimene. Vakaros dažreiz izdodas (ja pietiek spēka) drusku grāmatu palasīt. Kad pienāk mājsēde un tālmācība, sākas šausmas…

Paga! Kaut kas tā kā neiet kopā! Kaut kas nav pareizi! Kara taču nebija!