Mīļā, labā valsts! Ļauj taču skolotājiem mierīgi strādāt – tiem, kuri vēl atlikuši. Ja pieņems kādus jaunus noteikumus, mēs, protas, tos pildīsim. Bet tur noteikti nāks līdz (kā pieredze rāda) visvisādas atskaites un pārbaudes, un papīri vai elektroniski pieprasījumi, dažādi priekšnieki un pārbaudītāji, un vecāki, un skolēni tos traktēs pēc sava prāta utt.

Cītīgi klausījos, kā radio par šīm lietām sprieda cilvēki (tai skaitā skolēni), kuriem nav ne jausmas, kādi un cik daudzi norādījumi par vērtēšanu jau eksistē – spēj tik pildīt! Bērniem pašiem esot sevi jāvērtē – it kā viņi to spētu! Stundās bieži iekļauju pašvērtējuma elementus, tāpēc zinu, ko runāju. Vajagot no augšas dot vēl kādus norādījumus un kritērijus! Varētu domāt, ka tur, augšā, kāds pazīst manus skolēnus. Vajagot panākt objektivitāti! It kā tas vispār būtu iespējams! Tad lai strādā roboti – būs pilnīga objektivitāte.

Sliņķi un neprašas ir bijuši un būs visās profesijās (arī starp vecākiem). Cik pazīstu savus kolēģus, visi strādā no sirds un cik spēka. Protams, gadās pa kļūdai. Jums nav? Arī jaunie, iesācēji kļūdās. Nekas, kļūdas labos un pamazām iemācīsies. Vai tāpēc vajag vēl kādus jaunus noteikumus un norādījumus? To jau ir pārpārēm.