Gads aizskrējis kā vējš, kaut gan brīžiem tā nemaz nelikās. Rakstām kaut kādas atskaites (kurām bieži neredzam jēgu), pārdomājam veiksmes un neveiksmes (tam gan jēga ir vienmēr). Daudz ko esam iemācījušies, daudz ko zaudējuši. Bet velns jau nekad nav tik melns, kā dažs labs to cenšas uzmālēt. Un kas bijis, bijis.
Tagad atliek tikai viens – šņukurus augšā un uz priekšu. Brīvlaikā un ne tik brīvajā laikā esam sakārtojuši darba galdus, datorierakstus un vēl šo to citu. Turpinām padarīt efektīvāku un racionālāku tālmācību, gūstam paši jaunas prasmes un iemaņas. Tā turēt!
Kaut kāds tur vīruss? Ak debestiņ, nav vaļas ar tādiem krāmēties, ne tas vien redzēts!