
Par pārbaudēm
Kolēģe žēli nopūšas: viņu skolā akreditācija. Izsaku līdzjūtību, kuru necik nejūtu. Lieta tāda, ka, palaikam mainot skolas, ar tādām lietām esmu saskārusies biežāk nekā parasti.
Mūsdienās cilvēkam ir patiešām grūti saprast: kas tad es īsti esmu? No visām pusēm (un visvairāk, protams, no interneta) birst visvisādi padomi un skaidrojumi.
Piemēram, izskan apgalvojums “tu esi īsta sieviete, ja…” diemžēl visbiežāk nākas skumji apjaust, ka es acīmredzot sieviete neesmu. Tad nu ikreiz, kad stāvlaukumā nepareizi nolieku mašīnu vai iebraucu garāžas stenderē, varu priecīgi pabraucīt savu četrus bērnus iznēsājušo punci un konstatēt, ka tomēr sieviete esmu.
Tas pats ar tautību. Nereti FB gadās redzēt kādu bildi vai video ar pārlieku skaudīgu un rijīgu šuneli, pārbarotu slinku kaķi vai ko tamlīdzīgu, kam klāt likts apgalvojums: īsts latvietis. Man, protams, ir lērums sliktu īpašību, bet šādu tiešām nav, un nav arī radiem un tuvāk pazīstamiem ļaudīm. Skumji jāsecina, ka arī latviete laikam taču neesmu vis, lai kā svinētu Jāņus un Ziemassvētkus.
Diemžēl nekur nav tiešu norādījumu, kas tad es tiešām esmu. Kā lai tieku galā ar to grūto pašidentificēšanos? Labie ļautiņi, glābiet!

Kolēģe žēli nopūšas: viņu skolā akreditācija. Izsaku līdzjūtību, kuru necik nejūtu. Lieta tāda, ka, palaikam mainot skolas, ar tādām lietām esmu saskārusies biežāk nekā parasti.

Visai bieži FB nākas redzēt sižetus, kur kāds dara kaut ko sliktu, bet visi apkārtējie klusē. Tā ir tāda kā klusēšanas kultūra (vai antikultūra). Un

Zobārsts mācās daudzus gadus. Pēc tam strādā un turpina mācīties no pieredzes. Protams, dažreiz arī kļūdās, dažreiz izmēģina ko jaunu, iet kursos, dažreiz ierodas darbā
5. februāris – Murjāņu Sporta ģimnāzijas neoficiālā grāmatas atklāšana (2020) 6. februāris – Inciema ūdenstorņa oficiālā grāmatas atklāšana (2020) 17. februāris – Siguldas jauniešu iniciatīvu

Mana vecuma cilvēki labi atceras skolas obligāto literatūru. Tā tiešām bija obligāta – jālasa, un viss. Vai visi izlasīja? Protams, ne. Vai visu izlasīja? Arī