Mūsdienās cilvēkam ir patiešām grūti saprast: kas tad es īsti esmu? No visām pusēm (un visvairāk, protams, no interneta) birst visvisādi padomi un skaidrojumi.
Piemēram, izskan apgalvojums “tu esi īsta sieviete, ja…” diemžēl visbiežāk nākas skumji apjaust, ka es acīmredzot sieviete neesmu. Tad nu ikreiz, kad stāvlaukumā nepareizi nolieku mašīnu vai iebraucu garāžas stenderē, varu priecīgi pabraucīt savu četrus bērnus iznēsājušo punci un konstatēt, ka tomēr sieviete esmu.
Tas pats ar tautību. Nereti FB gadās redzēt kādu bildi vai video ar pārlieku skaudīgu un rijīgu šuneli, pārbarotu slinku kaķi vai ko tamlīdzīgu, kam klāt likts apgalvojums: īsts latvietis. Man, protams, ir lērums sliktu īpašību, bet šādu tiešām nav, un nav arī radiem un tuvāk pazīstamiem ļaudīm. Skumji jāsecina, ka arī latviete laikam taču neesmu vis, lai kā svinētu Jāņus un Ziemassvētkus.
Diemžēl nekur nav tiešu norādījumu, kas tad es tiešām esmu. Kā lai tieku galā ar to grūto pašidentificēšanos? Labie ļautiņi, glābiet!
Tikko lasīju uztrauktu vecāku vēstuli. Viņi uzzinājuši, ka izslavētā algu pielikšana patiesībā nesusi zaudējumus. Kāds pārsteigums! Varētu domāt, ka pirmoreiz!Mīļie vecāki! Nesatraucieties pirms laika! Būs
Nupat par to tiek daudz runāts un rakstīts. Vai tas būtu kaut kas jauns? Nu… ja var ticēt Poruku Jānim, tad tas bijis pazīstams jau
Reiz, kad biju pagurusi, jutos pussprāgusi un ar kolēģi kārtējo reizi runāju par vēlmi aiziet no skolas. Pēkšņi viņa pajautāja:- Bet vai tu esi kādreiz
Viņdien dabūju pa mizu no radinieces. Kā es tā esot varējusi – rakstīt internetā muļķības, ka skolā jāmāca krievu valoda. Visā pasaulē tak tagad krievu
Kad neesmu skolotāja, tad esmu saimniece savās mājās. Nekas nevar būt labāks par iespēju parušināties mierīgi savā dārzā un pabarot ģimeni ar svaigiem produktiem bez