fbpx

Labdarība

Labdarība. Darīt labu. Labi darīt. Kas tas ir? Noteikti ne ilgstoša slinkuma un izlaidības atbalstīšana. Ziemassvētku dāvanas? Varbūt. Palīdzība tālu zemju katastrofu un karu upuriem? Droši vien, bet tad grūti trāpīt mērķī un vajadzībās.

Labdarība ir padot plecu vai pastiept roku un palīdzēt noturēties grūtā brīdī, izturēt un nostāties uz kājām.

Cilvēki ziedotu daudz vairāk un labprātāk, ja būtu droši, ka viņu dotais tiešām nonāks tur, kur solīts, ka tā nav blēdība un ka uz viņu rēķina kāds nekaunīgi neiedzīvosies. Arī man labāk patīk palīdzēt tieši, lai varu redzēt, ka viss ir pa godam un lietderīgi. Bet var arī citādi – ja uzticamies cilvēkiem, kas labdarību organizē, un atbalstām viņu mērķus.
Kopš paaudžu paaudzēm mūsu dzimtā valdījis likums: vecam, nabagam un bērnam ir jādod. Nav jāšmorē cepeši, bet jāpabaro, ar laipnu roku dots viss ir labs. Mūsmājās izlutināts kaimiņu meitēns ir griezis iekšā plikus vārītus kartupeļus, ka ausis vien kust. Pirms kara senči allaž turēja mājās kādu nabagmājas večuku, kad viens nomira, brauca pēc cita. Zinu, ka ir ļaudis, kas skaita svešu bērnu apēstos kumosus. Vai mums visiem tādiem jābūt?
 
Manai meitai sveši bērni ciemos nenāk, viņa piedalās palīdzības organizācijā “Atbalstu Latviju”. Es atbalstu viņu un uzticos.
Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Share on email

Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk

Share on facebook
Share on email
Share on whatsapp
Share on twitter

Taisns ceļš un taisna valoda

Tautasdziesmā ir teikts:“Ej, bāliņ, taisnu ceļu,Runā taisnu valodiņu.”Nekur nav teikts: ”Ej, bāliņ, šmaucies un blēdies, melo un činksti!”Mjā, nez kāpēc tā meitene tādu radinieku sev

Turpināt lasīt »

Es skatos

Es skatos uz zālē sēdošajām skolotājām. Tik dažādas un tomēr līdzīgas. Jā, nodzītas. Jā, nogurušas. Un tomēr… Viņās ir kaut kas tāds, kas gribot negribot

Turpināt lasīt »

Ko piedāvā Skolotāja Māra Ozola? Spied uz attiecīgās bildes, lai uzzinātu vairāk