Lieldienas klāt. Priecīgi svētki. It kā. Taču, ja laimīgā kārtā visi jau nebūtu pašā plēšanās karstumā par covid-19, tad ietu vaļā strīdi kad, kur, kā un vai vispār svinēt.

Par laiku: vai taisnība pareizticīgajiem, katoļiem un luterāņiem, vai varbūt neopagāniem un dievturiem, kas vadās pēc saules cikla.

Par brīvdienām: vajag vai nevajag un, ja vajag, tad kurā datumā un cik.

Par vietu: mājās, ciema vai pilsētas centrā, baznīcā, Romā utt. (varianti nav saskaitāmi).

Par veidu: ar vai bez olām un to krāsošanas, ar vai bez trušiem, zaķiem vai citiem kustoņiem, ar vai bez mācītājiem (un cita veida garīgajiem vadītājiem).

Par saistību ar izglītību: vajag vai nevajag tās atzīmēt skolās un bērnudārzos un, ja vajag, tad kā un kad.

Par pareizību: kam tad ir īstā un vienīgā patiesība zināma – katoļiem, luterāņiem, dievturiem, pareizticīgajiem, neopagāniem, ateistiem, komunistiem, materiālistiem utt.

Jo nupat katrs gatavs tik karsti aizstāvēt savu taisnību, ka būtu ar mieru likt sārtā un pielaist uguni katram, kas atļaujas domāt citādi. Jā, protams, tiek dota vēl iespēja piekrist pareizajiem uzskatiem. Staļina princips “kas nav ar mums, tas ir pret mums” laidis dziļas saknes. Kaut gan tas nav nekas jauns – atcerēsimies viduslaikus!

Re, no kādiem strīdiem mūs tas maita kovids pasargājis! Visur var atrast kaut ko labu.