Tā teica mana vecmāmiņa un tā arī dzīvoja. Viņa nomira astoņdesmit gadu vecumā, būdama jauna. Pie pagalvja palika jaunapgūstamais rokdarbs.

Mums, skolotājiem, jāmācās, grib vai ne – jāsavāc obligātās stundas. Bet ko ar to visu samācīto un samocīto darīt? Īsa runa – atplestām rokām saņemsim visu jauno, pielāgosim sev, strādāsim ar prieku un svinēsim dzīvi!