Palasīju komentārus pie S.Brices ievietotās informācijas par Tolkīnu, tai skaitā arī J.Rudēvica komentāru. Padalījos. Jā.

Sveši ļaudis man gribēja

Varēm mutes aizdarīt.

Vaļā logi, vaļā durvis,

Vaļā mana valodiņa.

Jā, manā klasē reiz mācījās čigānmeitene Skaidrīte, un man nav grūti ar cieņu autobusā uzrunāt godājamu čigānieti. Un vārdu “sāls” es joprojām lietoju sieviešu dzimtē. Un, mājās sarunājoties, tāpat kā vectēvs un R.Blaumanis saku “žīds.” Un nebaidos lietot vārdu “nēģeris.” Tā varētu turpināt. Es esmu savas valodas lietotāja, un man ir savas tiesības.

Mana valoda ir sena, skaista un bagāta. Man nav jālec pakaļ citiem tikai tāpēc, ka kāds kaut kur kaut ko dara. Neviens citvalodietis nesapratīs un neizjutīs manas valodas nianses. Ja apvainosies – pats vainīgs, lai izglītojas.

Joprojām mācīšu savus skolniekus, skolnieces, skolēnus, nevis kādus tur izgl… velns, saputrojos jau, to vārdu ne izlasīt, ne izrunāt nevar!