Cik nav dzirdēts činkstam, ka viss ir slikti – cilvēki ļauni un netikumīgi, valdībā zagļi vien, valsts nekam neder utt. Ļaunīgā kārtā esmu šad tad uzdevusi jautājumu: ko tad cienītais kungs vai kundze pats ir darījis, lai būtu labāk? Atbilde nekad nav saņemta.
Bet gadās arī citādi – cilvēki vienkārši dara, organizējas, veido biedrības, atjauno to, kas zudis vai pašlaik jūk, brūk, tiek aizmirsts. Jā, tad gan jāziedo laiks, spēks, dažreiz arī kas materiālāks. Nu un, ja pēc tam dzīvojam labāk, paturam un saglabājam kaut ko dabai, kultūrai un vēsturei būtiski svarīgu, pieradinām arī citus cilvēkus gan baudīt ko labu, gan taupīt un pat radīt?
Ir cilvēki, kas dara kaut ko lielu – atjauno kādreizējā godībā tādas pilis kā Nurmuiža vai Rundāle. Bet var sākt ar kaut ko mazu – vienu pamestu pasta telpu kā Inciemā un saorganizētiem pasākumiem, no tā izauga pašreizējā slavenā A.Eglītim veltītā ekspozīcija un kultūras tradīcijas. Sākām mēs – neliela biedrība Kultūra.Vide.Sabiedrība (gaidām jaunus biedrus, ir dažādas iespējas), tagad turpina novads. Inciems atdzīvojies, bet biedrība pārcēlusies uz jaunām telpām netālajos Sunīšos, lai darbotos tālāk. Arī tur jau sākam gaidīt viesus.
Vienmēr priecājos, kad, pabraukājot pa Latviju, redzu, ka top jauni vai tiek uzlaboti viesu nami, minimuzeji, saimniecības, uzņēmumi, atdzimst vecās pilis un muižas. Jā, ir vietas, uz kurām žēl skatīties. Bet varbūt tur vienkārši pietrūcis cilvēku, kas iet un dara. Iesākt kaut ko labu var arī viens pats. Ko Tu esi iesācis?
