Mācījos veidot zoomstundas. No gudrajiem ļaudīm nebija nekāda labuma. Mans dēliņš Nr.3 ir ļoti pacietīgs un pēc ilgām pūlēm un atkārtošanas tikai vienreiz nopūtās un paziņoja, ka mani datorprasmēs apmācīt esot tas pats, kas apmācīt sienu. Kā jau sienai pieklājas, iebildumus necēlu, puisis nopūtās vēlreiz un turpināja grūto apmācības procesu.

Kas mums atliek? Mēs esam sienas. Mēs stāvam, kur esam, izturam visu, kas nāk, un pamazām tomēr kaut ko iemācāmies. Tikai tā sajūta – ka mēs paši taču arī brīžiem apmācām sienas. Bet turpinām. Gan jau izdosies… kaut kad.