fbpx
Reiz kādai pensionētai skolotājai pukstēju, ka negribas no rīta celties uz darbu vai ko tamlīdzīgu. Viņa mierīgi noteica:
-Pati tādu darbu izvēlējies!
-Nekad to neesmu izvēlējusies.
Un viņa tikpat mierīgi atbildēja:
-Nu, tad darbs izvēlējās tevi.
Aizdomājos. Tiešām, nekad neesmu gribējusi kļūt par skolotāju. Man pat tāda doma nebija ienākusi prātā. Un tomēr – te nu es esmu, učene ar pārdesmit (nebūsim sīkumaini!) gadu stāžu. Četrreiz mēģināju šo amatu pamest. Nesanāca, ja neskaita kādus 10 gadus atpūtai. Šādu vai tādu iemeslu dēļ dzīve allaž atsvieda mani atpakaļ.
Jā. Parasti cilvēks izvēlas darbu. Dažreiz darbs izvēlas cilvēku. Un tad tur nekā nevar līdzēt.