fbpx
Kad es biju skolniece, dzīvoju pārliecībā, ka skolotāji neredz neko no visa, ko daru aiz citu mugurām uz un zem sola. Tagad no pieredzes zinu – redz visu. Vēl trakāk, jau no matu cekula sīkas kustības nojauš, ko tūlīt darīšu. Bet viņi nereaģē. Viņi zina, ka es visu jau zinu, ja ne, tad tūliņ iemācīšos. Vai arī, ka manis dēļ nav vērts pārtraukt darbu un traucēt visu klasi.
Vai arī “iz dzīves”:
Skolotāj, viņš špiko!
Kurš?
Ģirts!
Skolotājs atmet ar roku. Skolēni nosmejas: šis pat špikot nemāk. Ģirts turpina špikot un vai nu sāk kaut ko saprast, vai arī iemācās atrast vajadzīgo lappusi grāmatā. Bet atzīme tik un tā slikta, jo laika taču visam – meklēšanai, saprašanai un rakstīšanai – nepietiek. Biedri apmierināti: taisnība uzvarējusi.

Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk

Share on facebook
Share on email
Share on whatsapp
Share on twitter

Cik grūta lieta – izvēle!

Piemēram – ko man šodien rakstīt? Strādāt pie gandrīz pabeigtās, pusaudžiem domātās grāmatas, ko kopā ar Kasparu Bikši veidojam, lai palīdzētu viņiem kļūt veiksmīgiem un

Turpināt lasīt »

Basi..

Basi…Padalījos ar lielisku ierakstu – puiši basā dzied par savu darbu. Kā jau manam vecumam raksturīgi, tas raisīja atmiņas.Pirmā universitātes kolhoza mēneša laikā bijām kolhozā

Turpināt lasīt »

Ko piedāvā Skolotāja Māra Ozola? Spied uz attiecīgās bildes, lai uzzinātu vairāk