Sāka nākt sūdzības par angļu valodas skolotāju: viņa neprotot mācīt. Pierādījums: bērni neko nesaprotot. Administrācija pārbaudīja: stundas labas, metodiski gandrīz perfektas.
Bet bērni un vecāki turpināja sūdzēties: skolotāja neprot mācīt. Īpaši aktīva bija viena mamma. Abas ar meitu kopā atnāca pie audzinātājas, tātad pie manis. Lai nu es kaut ko darot.
Sāku ar meitēna izjautāšanu: ko tad tu tajā angļu valodā īsti nesaproti? Neko nesaprotot. Labi, tas tā var gadīties. Tad jāmācās daudz vairāk nekā uzdots no reizes uz reizi. Cik stundu tad tu dienā to angļu valodu mācies? Atskanēja spurdziens, un meitēns uz mani iešķībi pablenza – nu kā skolotājs var kaut ko tik stulbu pajautāt! Atbilde, protams, arī gatava: “Cik stundu?! Es viņu vispār nemācos!”
Te nu bija sliktā skolotāja, kas nepareizi māca! Starp citu, maniem diviem bērniem pie tās pašas skolotājas šajā priekšmetā problēmu nebija, arī vēlāk citās skolās ne.