Noteikti daudzi skolotāji ir iedevuši saviem skolēniem garus ieteicamās literatūras sarakstus, ar ko jātiek galā vasarā. Un daudzi vecāki ar šausmām domā, kā ar šo neiedomājami grūto uzdevumu tikt galā, jo lolojums mūk no grāmatas kā velns no krusta. Skolā tam ir dažādi risinājumi. Es gadu gaitā esmu izstrādājusi savu 5 soļu sistēmu, kas man darbojas vislabāk. Ar to varu īsumā padalīties, jo šī problēma skar daudzus.

 

1. Brīva izvēle. Ar varu uzspiest grāmatu ir tas pats, kas ar varu uzspiest ēdienu. Tas izraisa tikai riebumu. Grāmatu var mainīt kaut katru dienu, kaut ik pēc dažām minūtēm. Nepatīk? Ņem citu, meklē, izvēlies!

2. Nepārslogot! Bērnam jālasa dienā tik minūtes, cik viņam gadu, vienalga – pirmklasnieks vai students. Lai noliek priekšā labi redzamu pulksteni, bet bez skaņas signāla. Tad var redzēt ka šīs šausmas drīz beigsies, bet nekas netraucēs, ja lasītājs netīšām aizrāvies.

3. Regularitāte. Tas jādara katru dienu. Ja nākas kādu izlaist, tas jāatstrādā nākamajā. Dažreiz (patiesībā agri vai vēlu) atskanēs izmisis bļāviens: “Mammu, es netīšām izlasīju 10 minūtes vairāk! Var, es tad rīt nelasīšu?” Nevar. Pats vainīgs, ka nesekoji pulkstenim.

4. Mūsdienu bērni ir citādi. Ja mums tajā vecumā patika tādas un tādas grāmatas, tas nenozīmē, ka arī mūsu bērniem būs tāpat. Pilnīgi iespējams, ka vidusskolniekam būs jāsāk ar “Trim sivēntiņiem” vai pat “Pifa piedzīvojumiem”.

5. Izrādīt patiesu interesi par šo procesu un tā rezultātiem, pārrunāt izlasīto. Nelikt atstāstīt vai ko rakstīt.

Un tad, kad vēlamais rezultāts sasniegts, tas ir, bērns (arī studenta vecumā) lasa Ar prieku un vairs neskatās pulkstenī, tādus draudus kā “es tev atņemšu grāmatu” vai “neļaušu lasīt” lietot reti.