Kaut gan vairumam skolotāju vēl skaitās atvaļinājums, tie jau domā par skolu. Redz, nav jau tā, ka viss sākas un beidzas ar kontaktstundām, kā dažs labs iedomājas. Protams, domāju arī es.

Ir lietas, kur nav vērts galvu lauzīt – būs klātiene vai tālmācība. Ja esam izdarījuši visu iespējamo, pārējais nav atkarīgs no mums. Citējot Trampu – kā būs, tā būs. Citējot manu vecmāmiņu – kas būs, to kristīs. Galvu ir vērts lauzīt par to, kā salāgot vecās un jaunās prasības ar reālo situāciju. To arī darīsim.

Pirmkārt jau, lielāku daļu laika nāksies veltīt diagnostikai – cik un kas tad īsti tajās galviņās ir palicis. Tad neizbēgami nāks pamatīga iepriekšējā gada mācību vielas atkārtošana. Tikai pēc tam varēs ķerties pie jaunā. Secinājums: dziedi vai raudi, nāksies sēsties pie galda un datora jau atvaļinājuma laikā, lai visu pārplānotu, citādi nepietiks laika kārtējiem darbiem. Visi vecie plāni un iestrādes, protams, būs kaķītim zem astes (nabaga lopiņš!).

Kad sāksies mācību darbs, lai kādā formā, tik un tā nāksies visu vēl pamatīgi koriģēt, lai pielāgotos situācijai, kas katrā vietā, katrā klasē, katram bērnam būs atšķirīga.

Nu tad – saspļausim saujās un pie darba! Neba nu pirmo reizi pār galvu nobrūk lielas pārmaiņas! Liela muiža!