Kad gads uz beigām

Nogurums. Liels nogurums. Kad pulkstenis nāk uz sešiem, sāku visu putrot. Metu mieru un braucu mājās. Pa ceļam jāpieskrien kaimiņu skolā, jāsatiek kolēģe. Tā arī vēl darbā un tā kā izbrīnījusies prasa:
– Kā, tu jau beidzi?
– Nē, pati izbeidzos. Esmu iemācījusies: kad vairs nevar, tad jāmet miers un jābrauc gulēt. Lai vai tā pasaule sagrūst.
– Ui, to man arī vajadzētu iemācīties, citādi nevar aizmigt un visādi murgi rādās.
Tā ir. Ja skola atvazājas līdz uz mājām, gulēšanai beigas. Tas mūžīgais pašpārmetums: nav izdarīts tas, nav paspēts šitas. Nezinu to un nezinu šito. Darīt tā vai labāk šitā? Bet iemācīties skolu atstāt tur, kur tā ir, un nestiept darbu līdz uz māju tomēr ir iespējams, taču tas prasa laiku, pūles un rūpīgus treniņus.
Lai nu mums veicas apgūt šo grūto mākslu!

Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk

Atzīmes izliktas

Sabiedrībā joprojām valda mīts, ka skolēnu brīvlaiks attiecas arī uz skolotājiem. Patiesībā mēs strādājam, precīzāk, rukājam mellu muti, tikai nedarām to publiski. Apkopojam rezultātus (un

Turpināt lasīt »
Skolotāja Māra Ozola devīga

Atkal

Ar tādu kā nolemtības sajūtu gaidām kārtējo attālinātās mācīšanas tūri. Bez tās būtu varējuši iztikt, ja būtu… Bet ne par to šoreiz. Arī ne par

Turpināt lasīt »

Dialogs

Saņemu ziņu ceturtdienas vakarā.Daiga: Nopirku no Jums sestdien “Es vairs nebēgu pa sapņiem”. Lasu, tiku līdz vidum. Vienkārši vājprāts… Kā to varēja paciest?Māra: Ja vajag,

Turpināt lasīt »

Ko piedāvā Skolotāja Māra Ozola?

Apskati arī jaunākās grāmatas!