Kad gads uz beigām

Nogurums. Liels nogurums. Kad pulkstenis nāk uz sešiem, sāku visu putrot. Metu mieru un braucu mājās. Pa ceļam jāpieskrien kaimiņu skolā, jāsatiek kolēģe. Tā arī vēl darbā un tā kā izbrīnījusies prasa:
– Kā, tu jau beidzi?
– Nē, pati izbeidzos. Esmu iemācījusies: kad vairs nevar, tad jāmet miers un jābrauc gulēt. Lai vai tā pasaule sagrūst.
– Ui, to man arī vajadzētu iemācīties, citādi nevar aizmigt un visādi murgi rādās.
Tā ir. Ja skola atvazājas līdz uz mājām, gulēšanai beigas. Tas mūžīgais pašpārmetums: nav izdarīts tas, nav paspēts šitas. Nezinu to un nezinu šito. Darīt tā vai labāk šitā? Bet iemācīties skolu atstāt tur, kur tā ir, un nestiept darbu līdz uz māju tomēr ir iespējams, taču tas prasa laiku, pūles un rūpīgus treniņus.
Lai nu mums veicas apgūt šo grūto mākslu!

Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk

Skolotāja Māra Ozola skaidro

Čības

Internets nes baisu vēsti – valdības dēļ nevar čības nopirkt, jāsagraiza balles kurpes! Kādas šausmas! Ak, cik mēs vārgi, cik nevarīgi! Ei, tu, valdība, pagādā

Turpināt lasīt »
Grāmata Ala Cietoksnis bez fona

Mierīgā garā

Dzirdēju interviju art cienījamo skolotāju Pēteri Puķīti. Allaž viņu atceros ar prieku, kaut gan viņš mācīja man gauži svešu un gandrīz nepaceļamu priekšmetu – fiziku.

Turpināt lasīt »
Skolotāja Māra Ozola dusmīgi bēdīga

Par reformu

Tagad visi, kam nav slinkums, runā par izglītības reformu – jēdz par to kaut ko vai nejēdz. Un lielākoties jau nejēdz ar – spriež pēc

Turpināt lasīt »

Ko piedāvā Skolotāja Māra Ozola?

Apskati arī jaunākās grāmatas!