Mūsu dārgā valoda

Rakstu grāmatas “Protu, protu rakstīt” otro daļu. Morfoloģija – mācība par vārda daļām, formām utt. Rakstu. Elšu. Pūšu. Stenu.Pēc laiciņa sāku just līdz cittautiešiem, kam šī mūsu dārgā valoda jāiemācās. Tad sāku patiesi cienīt visus, kam tas izdevies. Visbeidzot vairs nevaru saprast, kā pati to esmu apguvusi.Kad darbs sāk iet uz otro pusi, neticu, ka pasaulē ir kāda vēl sarežģītāka valoda. Īsts dārgums. Patiess skaistums. Tik daudz formu, nianšu, izņēmumu, mūžsenu liecību paliekas! Tik neaptveramas iespējas pateikt jebko vissīkākajās nokrāsās, ar nanoprecizitāti!Mēs esam kā cilvēks, kam mirušās vecmāmiņas kumodē paslēpts maišelis ar zelta naudu, bet mums pašiem ir tikai tāda vārga nojausma, ka kaut kur kaut kāda naudiņa varētu būt. Pa reizei kāds zelta gabals uz grīdas parādās – pa caurumu izbiris, bet mums neienāk prātā meklēt visu krājumu. Un tā īsti arī neticam, ka par šo naudu var kaut ko nopirkt, varbūt tāds veclaiku krāms vien ir.Zelts glabājas mūžīgi, bet valoda nodilst ne no lietošanas, bet no dīkā stāvēšanas. Mūsu valodas zelts tepat vien ir. Tikai jāpieliek pūles pastiept roku un atvērt aizsērēt sākušās atvilktnes.