Viņdien dabūju pa mizu no radinieces. Kā es tā esot varējusi – rakstīt internetā muļķības, ka skolā jāmāca krievu valoda. Visā pasaulē tak tagad krievu valodu aizliedzot, un krievi tak savlaik ar latviešiem izdarījušies tā un šitā. Nekāda sakarīgā saruna mums nesanāca. Patiesību sakot, tas nebija raksts, bet intervija, un daļa komentāru tāpat bija tālu no loģiskiem argumentiem. Drusku papildināšu savu domu izklāstu.
1. Pabrīnījos, ka radās iespaids – daudzi interviju nemaz nav pa īstam izlasījuši, paķerts tikai kāds vārds vai teikums un tad apdziedāts vai aplamāts, līdz būtībai nemaz netiekot.
2. Nereti palaista garām jautājuma patiesā būtība: pašlaik tik ļoti trūkst valodu skolotāju, ka četros gados neredzu nekādu iespēju tos sadabūt, kur nu vēl nez no kurienes izraut kvalificētus Eiropas valodu speciālistus vai visu Latvijas skolu vajadzībām. Tad jau valdībai un ministrijai jāķeras pie Harija Potera cienīgām burvestībām.
3. Esmu mācījusies vairākas valodas, Jā, arī krievu. Dažkārt savā runā iemetu pa teicienam vai vārdam no tām – tāpat, joka pēc vai lai nebūtu vienmuļi. Gadās arī pa vārdam franču (ko nekad neesmu mācījusies) vai latīņu valodā (ko esmu gandrīz aizmirsusi), bet protams, vācu, angļu vai krievu valoda gadās biežāk. Nešķiet gan, ka mana dzimtā latviešu valoda no tā ciestu.
4. No maniem četriem bērniem divi vecākie ir mācījušies krievu valodu, divi jaunākie – nav. Neliekas gan, ka pēdējie ar to būtu kaut ko ieguvuši, drīzāk gan otrādi. Vecākajiem ir lielāks vārdu krājums, jo tie vairāk lasa, protams, latviski.
5. Mūsdienās daudzi vecāki izvēlējās saviem bērniem krievu valodu kā otro, ko paši prot labāk. Diemžēl daudziem to ir daudz grūtāk apgūt, tāpēc paskaidroju, kādā secībā valodas būtu vieglāk apgūt.
6. Nez, vai ir saprātīgi tiešā tēmējumā doties uz nākamo grāvi. Nekur neizbēgsim ne no savas ģeogrāfijas, ne vēstures. Vectēvs, kas mani audzināja, pateica stingri (kā parasti to nedarīja), ka krievu valoda jāmācās. Es viņam piekrītu.
7. Latvija ir demokrātiska valsts, un neviens man nenoteiks, ko runāt vai rakstīt. Ja kāds vēlas loģisku diskusiju, piekritīšu ar prieku.
