Ir gan laiki pienākuši!

Lai ko mēs ieslēgtu – radio, TV vai datoru, visur runā par skolu, skolotājiem, izglītību no vienas puses, otras puses, trešās un ceturtās, no augšas un apakšas. Un tam ir dibināts iemesls: drīz vien vairs nebūs skolotāju, kas var un prot strādāt, kas grib iet klasēs. Vai, kāds pārsteigums! Kas to būtu domājis! Visu laiku viss tik labi, tik labi, un nu, izrādās, kaut kas nav kārtībā.
Tad nu tiek meklēti vainīgie: paši skolotāji, kas, maitas tādi, nez kāpēc negrib strādāt vai tīšām strādā slikti, vecāki, ministrija, valdība vispār, pat paši skolnieki. Pēdējiem gan trāpa vismazāk, ja neskaita apsaukāšanu par izglītojamajiem (tizlāku vārdu gan grūti iedomāties – tādi kā objekti, kurus no malas nez kas izglīto). Taču vainas meklēšana ir gaužām nelietderīga nodarbošanās.
Viss ir nokavēts, vismaz 20 gadus nokavēts. Un viena (vai grupas) vainīgo nav. Sabiedrība kopumā nenovērtēja izglītības dabu un nozīmi, un tas, protams, izpaudās valdību darbā. Pedagogi savukārt, garajos okupācijas gados pieraduši būt nobīdīti maliņā vai pat apakšā (bija taču teikts: inteliģenti – cilvēces atkritumi), pieraduši turēt muti un rukāt, cik spēka, sevi nežēlojot, bez tiesībām un iebildumiem, pēc inerces rāva tik tālāk ar devīzi “viss bērnu labā”. Un jaunā turīgo kārta, kas viņos redzēja tikai un vienīgi apkalpojošo personālu (pircējam tak vienmēr taisnība).
Ko nu? Pirmkārt un galvenokārt jāmaina sabiedrības attieksme. Te jāstrādā visiem – žurnālistiem, ministriem (visiem!), deputātiem, pašvaldībām, vecākiem, vecvecākiem, tantēm, onkuļiem, ražotājiem, tirgotājiem un tā tālāk. Un, protams, pašiem skolotājiem. Degunus augšā! Mēs esam zemes sāls un pamats. Un runa nav tikai par naudu.
Skolotāja Māra Ozola neapmierināta ar puķēm

Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk

Skolotāja Māra Ozola smīnīgs portrets

Par slodzi

Neatceros, ka būtu izdevies kādu gadu strādāt uz vienu slodzi. Ak, jā, vienugad bija gan pusslodze – kad strādāju citā darbā un palūdza paralēli padarboties,

Turpināt lasīt »
Skolotāja Māra Ozola skaidro

Celieties!

Celies augšā, Valdemār – ar jūrlietām un ostām kaut kas galīgi nav labi!Celies augšā, Baron – jaunie vairs nezina savas tautas dziesmas, arī no vecajiem

Turpināt lasīt »
Skolotāja Māra Ozola prieks par puķēm

Es skatos

Es skatos uz zālē sēdošajām skolotājām. Tik dažādas un tomēr līdzīgas. Jā, nodzītas. Jā, nogurušas. Un tomēr… Viņās ir kaut kas tāds, kas gribot negribot

Turpināt lasīt »

Ko piedāvā Skolotāja Māra Ozola?

Apskati arī jaunākās grāmatas!