Kad gads uz beigām

Nogurums. Liels nogurums. Kad pulkstenis nāk uz sešiem, sāku visu putrot. Metu mieru un braucu mājās. Pa ceļam jāpieskrien kaimiņu skolā, jāsatiek kolēģe. Tā arī vēl darbā un tā kā izbrīnījusies prasa:
– Kā, tu jau beidzi?
– Nē, pati izbeidzos. Esmu iemācījusies: kad vairs nevar, tad jāmet miers un jābrauc gulēt. Lai vai tā pasaule sagrūst.
– Ui, to man arī vajadzētu iemācīties, citādi nevar aizmigt un visādi murgi rādās.
Tā ir. Ja skola atvazājas līdz uz mājām, gulēšanai beigas. Tas mūžīgais pašpārmetums: nav izdarīts tas, nav paspēts šitas. Nezinu to un nezinu šito. Darīt tā vai labāk šitā? Bet iemācīties skolu atstāt tur, kur tā ir, un nestiept darbu līdz uz māju tomēr ir iespējams, taču tas prasa laiku, pūles un rūpīgus treniņus.
Lai nu mums veicas apgūt šo grūto mākslu!

Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk

Skolotāja Māra Ozola smīn

Viņi redz!

Kad es biju skolniece, dzīvoju pārliecībā, ka skolotāji neredz neko no visa, ko daru aiz citu mugurām uz un zem sola. Tagad no pieredzes zinu

Turpināt lasīt »
Skolotāja Māra Ozola vienalga

Neveiksminiece

Reiz kāda kolēģe smiedamās stāstīja – viņas ģimene gribot organizēt glābšanas akciju, tikai nezinot, kā to izdarīt. Ģimenes neveiksminiece skaitās skolotāja, jo saņem uz rokas

Turpināt lasīt »
Skolotāja Māra Ozola domīga

Svētku nebija

Trešdien vajadzēja būt maniem svētkiem – kurjers atgādāja jauno grāmatu “Protu, protu rakstīt”, pavisam svaigu, gandrīz siltu. Svētku nebija. Karš taču. Un nav svarīgi, ka

Turpināt lasīt »

Ko piedāvā Skolotāja Māra Ozola?

Apskati arī jaunākās grāmatas!