Pagājis gads

Jā, pagājis. Bet nekas nav mainījies. Atkal 12. klasei tie eksāmenu priekšdarbi. Joprojām neesmu sapratusi, kāda no tiem jēga un labums. Meklēt jēgu un labumu nav ne laika, ne spēka – jau tā pat ar ikdienu lāgā netieku galā. Protams, darbu padarīju slikti. Varbūt kāds labs cilvēks te īsi to varētu paskaidrot – neesmu jau vienīgā šādā situācijā.

Bet par to pensiju: jā, laiks, laiks. Taču, ja nocietināšu gribu, savākšu visu atlikušo nežēlību un uzlikšu iesniegumu galdā, tā nebūs pēdējā kauja – drīz viena pēc otras sāks zvanīt apkārtējās skolas: “Mārīt, nu lūdzu, kaut vienu dieniņu nedēļā!” Par to, kas notiks mūsu skolā, negribu pat domāt. Nāksies aizlavīties caur pakaļdurvīm, citādi tie sportisti mani noķers.

Ķezā ir.

Pagājušā gada rakstu par to pašu lasi šeit – šis? https://maraozola.lv/skola/piekusu/

Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk

Ne tikai nauda

Lasu rakstu par to pašu – skolotāju trūkumu. Ar studētgribētājiem pedagoģijas jomā viss kārtībā – konkurss uz iestāšanos pamatīgs. Cita lieta, ka jaunie speciālisti tāpat

Turpināt lasīt »
Skolotāja Māra Ozola ar pirkstu gaisā

Par to pašu

Liekas, esmu ar kāju trāpījusi lapseņu pūznī. Iepriekšējam rakstam komentāri birst kā no maisa. Liela daļa atbalsta rakstīto. Bet daudz ir tādu, kas runā pretī.

Turpināt lasīt »

Esam ķezā

Kārtējais attālinātās mācīšanas periods, šķiet, mūs atkal atsviedis atpakaļ septembra sākumā. Un jau tur bijām krietni atpalikuši.Tā vēl būtu pusnelaime. Sliktākais, ka bērni ar katru

Turpināt lasīt »

Ko piedāvā Skolotāja Māra Ozola?

Apskati arī jaunākās grāmatas!