Jā, pagājis. Bet nekas nav mainījies. Atkal 12. klasei tie eksāmenu priekšdarbi. Joprojām neesmu sapratusi, kāda no tiem jēga un labums. Meklēt jēgu un labumu nav ne laika, ne spēka – jau tā pat ar ikdienu lāgā netieku galā. Protams, darbu padarīju slikti. Varbūt kāds labs cilvēks te īsi to varētu paskaidrot – neesmu jau vienīgā šādā situācijā.
Bet par to pensiju: jā, laiks, laiks. Taču, ja nocietināšu gribu, savākšu visu atlikušo nežēlību un uzlikšu iesniegumu galdā, tā nebūs pēdējā kauja – drīz viena pēc otras sāks zvanīt apkārtējās skolas: “Mārīt, nu lūdzu, kaut vienu dieniņu nedēļā!” Par to, kas notiks mūsu skolā, negribu pat domāt. Nāksies aizlavīties caur pakaļdurvīm, citādi tie sportisti mani noķers.
Ķezā ir.
Pagājušā gada rakstu par to pašu lasi šeit – šis? https://maraozola.lv/skola/piekusu/