Mēs tik daudz laika un pūļu veltām, lai bērniem, jauniešiem un pat sev pašiem kaut ko iemācītu, attīstītu vēlamus ieradumus. Tas nereti sagādā grūtības, un tad vairs nav tālu līdz strīdiem un konfliktiem. Taču ir viens ceļš, kas šo grūto procesu var atvieglot, un tie ir mazi prieki. Pavisam vienkārši – varam bērniem (vai paši sev uzdāvināt kaut ko jauku.
Dažkārt vecāki vai pedagogi ieņem prātā, ka dāvināt kaut ko par sasniegumiem nav īsti lāgā. Prieku esot jāgūst no pašas. grūtību pārvarēšanas un mērķa sasniegšanas. Labi jau, labi, bet kāpēc to nepapildināt ar mazu dāvaniņu?
Parastie iebildumi (šogad par sekmīgu atzīmi prasa jaunu telefonu, rīt prasīs mašīnu) neiztur kritiku. Pirmkārt, prasīšana nav jāuzklausa.
Otrkārt, dāvanas mēdz būt dažādas. Zinu pusauga meiteni, kas dārgas dāvanas vietā izvēlējās ilgu pastaigu parkā kopā ar tēvu. Kāds sestās klases skolēns palūdza dārzā iekārtot dīķi – baseinu mutesbļodas lielumā.
Labi darbojas tādi nieki kā, piemēram, uzlīmītes vai mazi zīmējumi īpašā burtnīcā. Protams, izskatās dīvaini, ja divmetrīgs tēvainis priecājas par uzlīmīti, bet – nu un tad? Prieks taču ir!
Ja jāpārvar kādas patiesas grūtības, piemēram, jāpieradinās ik dienas izlasīt noteikto normu, vēlams nolikt redzamā vietā kaut ko tādu, kas reizē būs atgādinājums un sasniegumu rādītājs. Tāds varētu būt īpašs kalendārs vai plakāts, kurā katru dienu tiek kaut kas ielīmēts vai iezīmēts, tā padarot redzamu sasniegto rezultātu.
Protams, arī smaids vai labs vārds ir balva, bet tos labāk dāvāt tāpat vien.