Izlaidumi, izlaidumi…

Tik līdzīgi un tomēr atšķirīgi. Lielajās skolās vairāk distancēti un sasteigti, mazajās – personiskāki un sirsnīgāki.
Attālināto mācību laikā to tikpat kā nebija. Kaut kā pietrūka. Septembrī atgriežoties skolā, acis vēl kaut ko meklēja. Nebijām atvadījušies. Kaut kas it kā palika nenokārtots. Tas tomēr ir ļoti svarīgi – vienai lietai pielikt punktu, pirms sākt nākamo.
Kādreiz šķirties no cilvēkbērniem, ar kuriem kopā pavadīti gadi, likās skumji. Tagad esmu iemācījusies, ka viņus – gribi to vai ne – jāpalaiž kā putnēnus no perēkļa. Darbs padarīts. Viņiem savs ceļš ejams. Mēs sagaidām nākošos.
Lai arī svinīgajās runās vārdi un citētās dzejas rindas mēdz atkārtoties, kaut arī rituāls allaž līdzīgs, lai arī ziedi tāpat ir atbilstoši sezonai, tomēr prieks, ka šogad varējām svinēt uz pilnu klapi un kā pašiem patīk.
Un tad – pie darba!
Skolotāja Māra Ozola pie galda

Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk

Esam ķezā

Kārtējais attālinātās mācīšanas periods, šķiet, mūs atkal atsviedis atpakaļ septembra sākumā. Un jau tur bijām krietni atpalikuši.Tā vēl būtu pusnelaime. Sliktākais, ka bērni ar katru

Turpināt lasīt »

Lentīte

Svētku nedēļa. Vairumam skolēnu un skolotāju pie krūtīm sarkanbaltsarkanās lentītes, piespraudes u.c. Skaisti.Varbūt tas liekas dīvaini, bet man pie ikdienas darba apģērba negribas neko tādu

Turpināt lasīt »

Ko piedāvā Skolotāja Māra Ozola?

Apskati arī jaunākās grāmatas!