Izlaidumi, izlaidumi…

Tik līdzīgi un tomēr atšķirīgi. Lielajās skolās vairāk distancēti un sasteigti, mazajās – personiskāki un sirsnīgāki.
Attālināto mācību laikā to tikpat kā nebija. Kaut kā pietrūka. Septembrī atgriežoties skolā, acis vēl kaut ko meklēja. Nebijām atvadījušies. Kaut kas it kā palika nenokārtots. Tas tomēr ir ļoti svarīgi – vienai lietai pielikt punktu, pirms sākt nākamo.
Kādreiz šķirties no cilvēkbērniem, ar kuriem kopā pavadīti gadi, likās skumji. Tagad esmu iemācījusies, ka viņus – gribi to vai ne – jāpalaiž kā putnēnus no perēkļa. Darbs padarīts. Viņiem savs ceļš ejams. Mēs sagaidām nākošos.
Lai arī svinīgajās runās vārdi un citētās dzejas rindas mēdz atkārtoties, kaut arī rituāls allaž līdzīgs, lai arī ziedi tāpat ir atbilstoši sezonai, tomēr prieks, ka šogad varējām svinēt uz pilnu klapi un kā pašiem patīk.
Un tad – pie darba!
Skolotāja Māra Ozola pie galda

Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk

Nu, johaidī!

Nu, johaidī!Šoreiz gribu izteikties ne kā skolotāja, bet kā četru bērnu māte. Atkal piesaukšu savu vecmāmiņu, kurai arī bija četri bērni, karš un Sibīrija. Viņa

Turpināt lasīt »

Koncerts

Biju uz “Pērkona” koncertu Līgatnē. Kad mūziķi pieminēja Juri Kulakovu, nopilēja dažas lietus lāses un pāri skatuvei iemirdzējās slaida varavīksne. Laikam viņš tā pateicās. Es

Turpināt lasīt »
Skolotāja Māra Ozola domīga

Svētku nebija

Trešdien vajadzēja būt maniem svētkiem – kurjers atgādāja jauno grāmatu “Protu, protu rakstīt”, pavisam svaigu, gandrīz siltu. Svētku nebija. Karš taču. Un nav svarīgi, ka

Turpināt lasīt »

Ko piedāvā Skolotāja Māra Ozola?

Apskati arī jaunākās grāmatas!