Esmu pavisam nomocījusies. Jau kuro dienu ar 11.klasi peramies pa komatiem. Vairums par katru cenu grib tos likt “uz dullo”, tas ir, kā pagadās. Nekas labs diemžēl nesanāk. Nākas vien meklēt lielos, ļaunos gramatiskos centrus, tātad teikuma priekšmetu un izteicēju. Iebraucam galīgās auzās.
Uzdevums baiss – jāatrod teikumā vārds, kurš atbild uz jautājumu “kas?”, tad jāsameklē, ko šis briesmonis dara. Ak vai! Daudzi sāk vienkārši minēt un saukt jebkurus vārdus, kas kaut cik atgādina nominatīvu, daži pat vienkārši visus lietvārdus pēc kārtas.
Trakākais – teikuma jēga nemaz netiek minēta, it kā tādas nebūtu. Nabaga vecā loģika tiek pavisam ignorēta.
Ko es, vecā ļaundare, gribu? Kaut kādus komatus? Ja skolnieks vispār neuztver teikuma jēgu, tas tajā notiek, tad kādi tur vēl komati?!
Ko es darīšu? Turpināšu. Atkārtošu to pašu vēl un vēl. Mācīšu špikot. Runāšu, rādīšu. Strādāsim ar krāsām. Savākšu darba lapas un burtnīcas. Un tad redzēšu, ka viens otrs sapratis, bet vairāki manus labos padomus vienkārši ignorējuši. Negribējās piepūlēties.
Un tad? Sākšu no gala, tikai drusku citādi.