Celies augšā, Valdemār – ar jūrlietām un ostām kaut kas galīgi nav labi!
Celies augšā, Baron – jaunie vairs nezina savas tautas dziesmas, arī no vecajiem reti kurš!
Celies augšā, Kronvald – skolas drīz paliks tukšas, jo skolotāji iznīkst kā suga!
Celies augšā, Ausekli – vairs lāga neprotam savu tautu mīlēt un cienīt!
Celies augšā, Pumpur, un meklē rokā Lāčplēsi, jo mellie lien no visām pusēm, par zeltaini baltiem maskējušies, bet jaunieši tavu eposu vairs nespēj izlasīt!
Celieties augšā, mīļie, jo esam palikuši kūtri un gaidām visu no citiem gatavu priekšā noliktu un vēl brēcam, ka slikts iedots.
Celieties augšā un sauciet savus draugus un biedrus līdz, jo esam pasākuši tikai par sevi rūpēties, nevis par citiem un tautu, tikai miesu izklaidēt, nevis gudrību kopt un dvēseli lolot, tikai sūdzēties un činkstēt, nevis strādāt.
Celieties augšā, lūdzu!
