Reforma nāk virsū rūkdama. Atnāk. Skolotājam nu būšot vairāk tiesību, vairāk iespēju vadīties pēc konkrētās skolas konkrēto skolēnu vajadzībām. Pieredzējušo skolotāju prasmes tikšot ņemtas vērā. Un tā tālāk. Bet tālāk nāk ierobežojumi tādi un ierobežojumi šādi, norādījumi tādi un norādījumi šādi. Katru stundu jāiesāk taisni tā un jānobeidz šitā. Skolēniem katru dienu jāliek tas un jādara šitas. Un tā tālāk.
Un tā vērtēšana. Jāvērtē tā. Nē, labāk šitā. Un tagad visi tā un tagad visi šitā. Labot drīkstēs tā un labot drīkstēs šitā. Nē, labot nedrīkstēs vispār. Tas ir, vispār drīkstēs, bet tikai tad un tā. Un tā tālāk.
Un ja nu man tā mācīšana, vērtēšana un labošana ir sajūgta vienotā sistēmā, ko gadiem sekmīgi piekopju? Jāmaina tagad tā, pēc tam šitā, tad vēl kaut kā? Interesanti, kāpēc?
Tālāk nerakstīšu, bet to, kā rīkošos, varat minēt paši.
