Lentīte

Svētku nedēļa. Vairumam skolēnu un skolotāju pie krūtīm sarkanbaltsarkanās lentītes, piespraudes u.c. Skaisti.
Varbūt tas liekas dīvaini, bet man pie ikdienas darba apģērba negribas neko tādu spraust. Nespraužu arī. Tāpat jūtos labi.
Protams, kādā klasē man pajautā, kāpēc staigāju bez lentītes. Jautā – tātad jāatbild. Piebakstu pie krūtīm un saku: “Tā ir tur iekšā. Tam dzīvoju, tāpēc nevalkāju.”
Kādu brīdi klusums. Tad daži nopietni pamāj ar galvu. Vairāk jautājumu nav.
Lentīti es piespraudu pie svētku tērpa svinīgajā pasākumā, kad uzstājos kopā ar 12.klasi. Piestāvēja.

Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk

Skolotāja Māra Ozola pārmetošs portrets

Esmu slima

Esmu slima. Tā kā vajadzētu žēlot sevi, bet… žēl kolēģu. Mani, protams, aizvietos. Kolēģi vadīs (manā vietā) sava priekšmeta stundas, vadīs tikpat labi kā savas

Turpināt lasīt »

Augstkalnē

Ir tik jauki braukāt pa Latviju, redzēt visādus nostūrus, apmeklēt dažādas skolas. Neslēpšu, mazās man sirdij tuvākas, taču arī prāvākās apciemot ir interesanti. Bet viena

Turpināt lasīt »

Šausmas

Šausmas, pasaules gals – sniegs decembrī! Vakars uz ezera! Visiem drausmīgs šoks – mašīnas pa grāvjiem, bet skolas autobuss… iestidzis kupenā. Vienkārši iestidzis. Ne apgāzies,

Turpināt lasīt »

Ko piedāvā Skolotāja Māra Ozola?

Apskati arī jaunākās grāmatas!