Lentīte

Svētku nedēļa. Vairumam skolēnu un skolotāju pie krūtīm sarkanbaltsarkanās lentītes, piespraudes u.c. Skaisti.
Varbūt tas liekas dīvaini, bet man pie ikdienas darba apģērba negribas neko tādu spraust. Nespraužu arī. Tāpat jūtos labi.
Protams, kādā klasē man pajautā, kāpēc staigāju bez lentītes. Jautā – tātad jāatbild. Piebakstu pie krūtīm un saku: “Tā ir tur iekšā. Tam dzīvoju, tāpēc nevalkāju.”
Kādu brīdi klusums. Tad daži nopietni pamāj ar galvu. Vairāk jautājumu nav.
Lentīti es piespraudu pie svētku tērpa svinīgajā pasākumā, kad uzstājos kopā ar 12.klasi. Piestāvēja.

Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk

Nu, johaidī!

Nu, johaidī!Šoreiz gribu izteikties ne kā skolotāja, bet kā četru bērnu māte. Atkal piesaukšu savu vecmāmiņu, kurai arī bija četri bērni, karš un Sibīrija. Viņa

Turpināt lasīt »

Par krievu valodu

Viņdien dabūju pa mizu no radinieces. Kā es tā esot varējusi – rakstīt internetā muļķības, ka skolā jāmāca krievu valoda. Visā pasaulē tak tagad krievu

Turpināt lasīt »

Par pacietību

Daudzi cilvēki iedomājas, ka skolotāja darbā atliek tikai kaut ko pateikt (dari tā vai nedari šitā), un viss notiek, protams, ja skolotājs ir speciālists, autoritāte

Turpināt lasīt »

Ko piedāvā Skolotāja Māra Ozola?

Apskati arī jaunākās grāmatas!