Biju ar lekciju Dzirniekos, kur Staļģenes mazpulki rīkoja trīsdienu nometni. Sirsnīga uzņemšana, uzmanīgi un aktīvi klausītāji. Jauki. Bet ne par to ir stāsts.
Nometnē piedalījās ne tikai bērni, bet arī vecāki. Protams, kur nu bez skolotājiem! Un lūdzu – te nu ir tā svētā trīsvienība, par kuru varam sapņot un uz ko tiekties: skolu, vecāku un bērnu kopīga sadarbība.
Rezultāti nav ilgi jāgaida. Interese par dabu un pasauli – ir. Mācīšanās darbojoties – ir. Aktīva atpūta – ir. Dažādu paaudžu sadarbība – ir. Un, lai cik neticami, neparasti liela interese par lasīšanu un grāmatām arī ir.
Mana vīramāte līdz mūža beigām pieminēja savu darbošanos pirmskara mazpulkā, rūpīgi glabāja savu biedra karti. Šiem bērniem arī būs ko atcerēties. Ko atcerēsies tie, kas sēdēja mājās telefonos?
