Centība atmaksājas. Slinkums arī.
Biju dzirdējusi, ka sēņu tīrīšanas atlikumus vajag izgāzt mežā, tad šīs tur augot griezdamās. Nolēmu pamēģināt. Bet lieta tāda, ka slinkums tālu iet, tāpēc gāzu šur un tur, ka tik zem kokiem. Dzīvoju pie paša meža.
Nu ir rezultāts: pēc 30 gadiem lasu sēnes 30-50 metrus no mājas sliekšņa, un vēl kādas! Milzonīgas baravikas, glītas sviestbeciņas utt. Arī citus gadus neesmu bešā.
Secinājumi? Varbūt mēs reizēm pārcenšamies? Ir reizes, kad mērens slinkums nāk par labu un labas lietas atnāk pašas.

Nesaprotu.
Es kaut ko tiešām nesaprotu. Visa TV un citi mediji pilni ar jautājumu: kā mācīsim un mācīsimies rudenī? Ne jau par izglītības reformu ir runa,