Pēc izlaiduma

Izlaidumi paskrējuši. Arī pie mums – izlaidumi kā jau izlaidumi, ja vien neskaita to, ka nav zināmi eksāmenu rezultāti (manuprāt, absurds, bet lai nu būtu, ja tā dikti vajag). Piedalījos vien kā skatītāja, jo negribas jaukties citu plānos, tāpēc arī nepieteicos runātājos. Taču gribēju šo to pateikt saviem vidusskolas beidzējiem, tāpēc darīšu to zināmu, tā teikt, attālināti.

1. Lai pēc kādiem darbiem vai nedarbiem, uzvarām vai zaudējumiem nāktos publiski runāt, atcerieties: jādomā ne tikai par sakāmo, bet arī par runas kvalitāti, uzbūvi un valodas pareizību. Klausīsies visa valsts un es arī. Līdz šim par dzirdēto esmu bijusi apmierināta, lai tā arī paliek.

2. Lai kur arī dzīve jūs būtu aiznesusi – lasiet. Vairāk vai mazāk, bet lasiet. Jātrenē ne tikai muskuļi, bet arī smadzenes. Vislabāk, protams, lasīt latviski, bet, ja nu nekādi nevar, tad citā valodā. Ja mums sanāks satikties, mans pirmais jautājums būs: un kā ar ārpusklases lasīšanu? To atcerieties pat uz olimpiskā pjedestāla – varbūt es turpat apakšā kaut kur ložņāju.

3. Lai kur un ko jūs darītu, atcerieties: mēs katrs pārstāvam savu valsti, tautu un valodu. Nedarīsim tām kaunu. Mums ir tieši tāda valsts, kādu esam pelnījuši. Ja kaut kas nepatīk, ir mūsu varā darīt visu, lai būtu labāk.

Jums būs kāpieni un kritieni, veiksmes un sāpīgi puni. Ja sanāk gauži, celsimies atkal un iesim tālāk. Spraudīsim paši savus mērķus un īstenosim tos.

Laimīgu ceļu!