Šoferi un likumi.
2022-01-24
Nav komentāru
Braucu pa dzīvu šoseju. Puskrēsla. Viegli miglo kaut kas lietum līdzīgs. Uz ceļa šajā posmā esmu redzējusi dažāda izmēra kustoņus, sākot ar kaķi un beidzot
Mēs esam kaut ko palaiduši garām
Mēs esam kaut ko palaiduši garām – to, ko savā bērnībā pat nepamanījām.
Divas mazas naktskreklos tērptas meitenītes, durvju spraugai piespiedušās, vēro TV pārraidi vai filmu, ko skatās lielie. Tās esam mēs ar māsu. Ilgi ciešamies, jo zinām, ka tiksim raidītas gulēt, ja ierunāsimies. Par spīti uzmanībai agri vai vēlu pasprūk jautājums. Tomēr ir vērts riskēt, jo, kaut arī filma paliek līdz galam nenoskatīta, atbildi saņemam. Dažreiz televizoru skatās visa ģimene, tad ir vairāk jautājumu un skaidrojumu, kaut bieži tiekam apsauktas.
Vidusskolēni ar skolotāju – mani – skatās filmu. Bērni tai sagatavoti. Un tomēr zinu, ka nepieciešami komentāri visas stundas garumā, citādi puse neko nesapratīs vai sapratīs tikai pa daļai. Viņi kopš agras bērnības ar televizoru atstāti divatā, nebija, kam jautāt neizprasto.
Daudzi nav redzējuši nevienu latviešu filmu un ir ārkārtīgi pārsteigti, ka tās tik labas, pat vecās, moka nost kaimiņus, caurām dienām atskaņojot I.Kalniņa dziesmas.
Mēs esam palaiduši garām iespēju atbildēt uz jautājumiem, kopīgi skatoties filmas.
Dalies ar saviem draugiem spiežot uz vēlamās ikonas zemāk
Vēlreiz par lasīšanu
2020-11-01
Nav komentāru
Zvana man sabēdājusies vecmāmiņa (ne pirmoreiz). Atkal raudot mazmeitiņa. Pa vasaru bijis uzdots izlasīt J.Grīziņa “Vārnu ielas republiku.” Lasījušas ilgi un dikti pārmaiņus, vai katru
Koncerts
2024-06-16
Nav komentāru
Biju uz “Pērkona” koncertu Līgatnē. Kad mūziķi pieminēja Juri Kulakovu, nopilēja dažas lietus lāses un pāri skatuvei iemirdzējās slaida varavīksne. Laikam viņš tā pateicās. Es
Par reformu
2020-10-16
Nav komentāru
Tagad visi, kam nav slinkums, runā par izglītības reformu – jēdz par to kaut ko vai nejēdz. Un lielākoties jau nejēdz ar – spriež pēc
Pārtaupījušies!
2020-10-29
Nav komentāru
Robēra Merla grāmatā “Malvilas pils” par kādu skopu sievieti ir teikts apmēram tā: pārtaupījusies tiktāl, ka pašai vairs nav palicis pēcpuses, uz kā apsēsties.Mums iznācis
