Lieldienas klāt. Priecīgi svētki. It kā. Taču, ja laimīgā kārtā visi jau nebūtu pašā plēšanās karstumā par covid-19, tad ietu vaļā strīdi kad, kur, kā un vai vispār svinēt.Par laiku: vai taisnība pareizticīgajiem, katoļiem un luterāņiem, vai varbūt neopagāniem un dievturiem, kas vadās pēc saules cikla.Par brīvdienām: vajag vai nevajag un, ja vajag, tad kurā […]
Lieldienas un ne tikai Read More »
Atcerēsimies – tie, kuri var, protams – mūsu brīvvalsts atjaunošanas laikus, kad citu lietu starpā ar lielu joni metāmies glābt bērnus no ļaunajiem vecākiem un skolotājiem. Izglābām arī – dažus. Saskādējām veselu paaudzi. Veseli bari nav izglābti vēl līdz šim brīdim, tos turpina dauzīt un pazemot, bet ne par to ir runa.Kas tas ir –
Mēs esam kaut ko palaiduši garām Mēs esam kaut ko palaiduši garām – to, ko savā bērnībā pat nepamanījām.Divas mazas naktskreklos tērptas meitenītes, durvju spraugai piespiedušās, vēro TV pārraidi vai filmu, ko skatās lielie. Tās esam mēs ar māsu. Ilgi ciešamies, jo zinām, ka tiksim raidītas gulēt, ja ierunāsimies. Par spīti uzmanībai agri vai vēlu
Mēs esam kaut ko palaiduši garām Read More »
Tante priecīga man atsūtīja pantiņu, atradusi vecā grāmatā, autors blakus nav bijis rakstīts:Nav pasaulei jēgas?Un dzīve ir posts?Ak saki jel, lūdzams,Kam nemirsti nost?Lai es ieliekot tai datorā, es tak protot.Pati viņa atceras, ka Sibīrijā, kad kaimiņu sādžā izcēlies mēris, epidēmiju apkarojuši ātri un efektīvi: karavīru ķēde riņķī, uguni ēkām klāt, šauj nost visus, kas mūk,
Tante atsūtīja pantiņu Read More »
Ak, lakstīgala, nedziediPie mana loga sērīgi ..Tev birzē ritēs rasas zelts,Man vecais slogs būs plecos velts.”Rainis. Aptuvens citāts.Nav, protams, lakstīgalas, bet ir logs, ir mežs, ir saule caur sidrabotiem zariem (žēl, ka neprotu labi fotografēt). Un ir vecais slogs – divās dienās jāpadara viss, kas pa nedēļu nokavēts – nepaspēts, iekavēts, nespēts.Bet cilvēki ir karu
Tas mūžīgais skolēnu jautājums:• Nu, skolotāj, priekš kam mums to vajag?!Un nav svarīgs pat priekšmets vai tēma – to uzdod vienmēr. Tagad, pēc covid, būs vieglāk iestāstīt, ka ne jau visu var iepriekš paredzēt. Taču arī agrāk gadījās pa derīgam piemēram.Nu, kaut vai mēles mežģi. Nupat viens tāds – par ežiem – klejoja pa FB.
Apskaitos.Kad pār mums sāka vēdīt reformas vēsmas un sāka kļūt skaidrs, kurp tā ved, palūdzu mācību pārzinei atļauju sākt pamazām strādāt pa jaunam. Izdevās, rezultāti labi, bērniem patika, visi apmierināti, sūdzību no vecākiem arī nebija.Kad pagājušoruden vēl nebija kovids, notika visādi kursi un semināri. Līdu visur, kur varēju. Allaž daudz ko jautāju. Saņēmu atbildes un
Šorīt internetā izlasīju par padomju laikiem – cik tad bija labi un skaisti. Arī bildītes glītas. Jā, mūsu bērnība un jaunība visiem rādās gaišākās krāsās. Taču šādiem komplektiem vienmēr raksturīga vienpusējība. Neglīto pusi jau blakus neliek, un cilvēkam, kam tas uzsit mirkļa atmiņu, piemēram, saldējuma garšu, un viņam sāk likties – jā, vecie laiki bija
Par padomju laikiem Read More »
Internets nes baisu vēsti – valdības dēļ nevar čības nopirkt, jāsagraiza balles kurpes! Kādas šausmas! Ak, cik mēs vārgi, cik nevarīgi! Ei, tu, valdība, pagādā man tūliņ un uz vietas ērtus apstākļus, labu iepirkšanos un ko vēl tik ne! Es taču tā ciešu! Tusēt nevar, ciemoties nedrīkst, čību nav … Un tā tālāk! Gals klāt!
Pacietība ir lieta, ko nevar nopirkt, nevar nozagt vai izlūgties. Un skolotāja profesijā bez tās neiztikt. Tagad, kovidlaikā, skaidri var redzēt, ka daļai jauniešu ar pacietību ir, kā ir. Nāksies to trenēt – kā sev, tā audzēkņiemPa gaiteni aiziet meitene, dungodama tautasdziesmu, ko mācījāmies klasē pirms dažām dienām. Piektais gads šajā skolā, un neviens vairs
Pacietība ir lieta, ko nevar nopirkt.. Read More »
