Gads aizskrējis kā vējš, kaut gan brīžiem tā nemaz nelikās. Rakstām kaut kādas atskaites (kurām bieži neredzam jēgu), pārdomājam veiksmes un neveiksmes (tam gan jēga ir vienmēr). Daudz ko esam iemācījušies, daudz ko zaudējuši. Bet velns jau nekad nav tik melns, kā dažs labs to cenšas uzmālēt. Un kas bijis, bijis.Tagad atliek tikai viens – […]
Gads aizskrējis kā vējš Read More »
Palasīju komentārus pie S.Brices ievietotās informācijas par Tolkīnu, tai skaitā arī J.Rudēvica komentāru. Padalījos. Jā.Sveši ļaudis man gribējaVarēm mutes aizdarīt.Vaļā logi, vaļā durvis,Vaļā mana valodiņa.Jā, manā klasē reiz mācījās čigānmeitene Skaidrīte, un man nav grūti ar cieņu autobusā uzrunāt godājamu čigānieti. Un vārdu “sāls” es joprojām lietoju sieviešu dzimtē. Un, mājās sarunājoties, tāpat kā vectēvs
Palasīju komentārus pie S.Brices ievietotās informācijas par Tolkīnu Read More »
Reiz, kad biju pagurusi, jutos pussprāgusi un ar kolēģi kārtējo reizi runāju par vēlmi aiziet no skolas. Pēkšņi viņa pajautāja:- Bet vai tu esi kādreiz mēģinājusi strādāt uz slodzi?Parakājos atmiņā, bet tādu pieredzi tur neatradu. Tik tiešām, nez kā tas ir – strādāt uz vienu slodzi, kā jau tas paredzēts un aprēķināts? Naktīs mierīgi gulēt,
Reiz, kad biju pagurusi.. Read More »
Šis laiks daudz ko nolicis īstajā vietā. Varam izvērtēt savus cilvēkus, nodomus, attiecības un… sevi pašu pie reizes. Izvērtēt un pārvērtēt.Protams, ir pamatvajadzības – iztika, higiēna utt. Bet kas gan mēs esam, ja nespējam kādu laiku iztikt bez šopingošanās, tusēšanās un citām līdzīgām šanām? Ja citu labā neesam ar mieru pieciest nekādas neērtības? Ja neprotam
Šis laiks daudz ko nolicis īstajā vietā. Read More »
Parasti ap šo laiku katru gadu es to stāstu skolniekiem – tā, kā nu man šis laiks atmiņā palicis. Šoreiz tas nav iespējams, laikam pienācis laiks visu pierakstīt.Tolaik dzīvoju dziļi Kurzemē. Kolhozs nebija no labākajiem, dzeršana bija ikdienišķa parādība, taču arī prātīgu cilvēku netrūka. Uz visiem svarīgajiem pasākumiem, kas, protams, notika Rīgā, tika sūtīts kolhoza
Vēl viens stāsts no aizvēstures. Te viss bija citādi. Daudzi uz darbu regulāri gāja piedzērušies. Protams, ka vairums dzīvoja diezgan trūcīgi, kolhozs nevarēja ne maksāt lielas algas, ne pabalstīt grūtdieņus. Daudz bija tādu ģimeņu, kur bērnu vesels pulks, bet visi nāk skolā netīri. Te pirmo reizi iepazinos ar utīm, kas, tāpat kā blusas, bija patstāvīgie skolas iemītnieki.
Kā es iepazinos ar utīm Read More »
Pirmā darbavieta. Profesionālā skola. Audzēkņiem – 15 līdz 19 gadu, man – 23. Sīks augums, gari mati, glīts izskats. Lielākoties puišu grupas. Tālāko var viegli iedomāties. Pirms visi uzzināja, ka esmu skolotāja, precēta dāma un bērna māte, saņēmu vairākus piedāvājumus uz randiņu vai kino (dzīvojām turpat kopmītnēs). Pēc tam tos nomainīja asprātības un īsprātības. Kamēr
Pirmā darba vieta – skaistules piedzīvojumi Read More »
*Piezīmes par senākiem laikiem. Pār skolu nāk kārtējā pārbaude – kaut kas līdzīgs mūsdienu akreditācijai. Visu smagāko daļu paņem uz sevis mācību pārzines. Skolā valda kārtība, tāpēc, šķiet, nekādu īpašu problēmu nav. Viss ir jau laikus kontrolēts un trūkumi novērsti, dokumentācija sarakstīta. Skolotājiem tikai jāparāda atsevišķas atklātās stundas. Tur nu man nekas nav pretī. Lai
Nāk kārtējā pārbaude Read More »
*Piezīmes par agrākiem laikiem **Pirmo reizi publicēts: pedagogs.lv Jauna darbavieta, viss citādi. Bērni mazi – 3., 4. klase. Beidzot es varu būt tikai skolotāja, nevis karavīrs ienaidnieka aizmugurē vai pat frontē. Toties katrā klasē ap 40 skolnieku, mācības divās maiņās. Visus pārredzēt varu tikai no paaugstinājuma. Katru stundu diriģēju kā orķestri – ar rādāmkociņu. Par
Katru stundu diriģēt kā orķestri – ar rādāmkociņu. Read More »
Kā toreizējais skolas direktors Aldis Ciukmacis sociālistisko sacensību taisīja, kur sacensība bija nevis pātaga, bet prjaņiks. Pirmo reizi publicēts: pedagogs.lv Ja Annai Brigaderei bija „Sievu kari ar Belcebulu”, tad toreizējais Sakstagala J.Klīdzēja pamatskolas direktors Aldis Ciukmacis ar pilnām tiesībām varētu sarakstīt „Direktora kari ar skolas apkopējām”. Jo viņam veicās tajos uzvarēt. „Ar skolēniem, sekmību un pedagoģisko
Sacensība bija nevis pātaga, bet prjaņiks. Read More »
