fbpx
Search
Close this search box.

Skola

Kāpēc?

Pa brīvajām dienām atvilkta elpa, nu var drusku parakstīt. Laikam daudziem liksies, ka es esmu viens gaužām kašķīgs un dusmīgs cilvēks, bet atkal sapiktojos. Nu, par tiem pašiem eksāmena pielaides darbiem. Kaut gan vairs nav pirmā reize, joprojām neredzu tiem ne jēgas, ne lietderības, ja vien mērķis nav sagādāt skolotājiem

Turpināt lasīt >>

Augstkalnē

Ir tik jauki braukāt pa Latviju, redzēt visādus nostūrus, apmeklēt dažādas skolas. Neslēpšu, mazās man sirdij tuvākas, taču arī prāvākās apciemot ir interesanti. Bet viena skola man allaž palikusi atmiņā, un to apciemot bija īpašs prieks.Augstkalne. Skaista ēka, skaista vieta, skaisti cilvēki. Jaukas atmiņas. Kaut gan manai pirmajai turienes audzinātajai

Turpināt lasīt >>

Nestandarta situācija

Sūdzas kolēģe, lūdz padomu. Pirmklasnieks skolā stundu laikā enerģiski ņemas pa savām vīrišķajām detaļām: izpleš kājas, iebāž roku biksēs un darbojas. Uz skolotājas aicinājumiem to visu pārtraukt, mierīgi atbild: “Drusku pagaidi!” Un tiešām, pabeidzis darāmo, pievēršas mācību darbam. Tas gan veicas arvien sliktāk, bērnam arvien grūtāk koncentrēties kaut kam sakarīgam,

Turpināt lasīt >>

Par nažiem

Visā pasaulē tiek lietots tāds priekšmets kā nazis. To pazīstam jau kopš akmens laikmeta. Ar nazi var sagādāt pārtiku, apstrādāt koku, medīt, ar ļoti asu nazi – izdarīt smalkas ķirurģiskas operācijas, greznus un dārgus nažus liek uz svinību galda. Tā varētu turpināt ilgi un dikti. Un tikai idiotam varētu ienākt

Turpināt lasīt >>

Vēl par pārbaudes darbiem

Ak, šis bērnu bubulis – pārbaudes darbi! Bez tiem, protams, neiztikt. Bet iebāzt visus skolotājus vienā lielā pārbaudes darbu noteikumu maisā, sakratīt un tad likt visiem darboties vienādi – tas jau ir par traku. Nu tik būs labi, kad visi visā Latvijā darīs tieši tā un tā – kāds absurds!

Turpināt lasīt >>

Pagājis gads

Jā, pagājis. Bet nekas nav mainījies. Atkal 12. klasei tie eksāmenu priekšdarbi. Joprojām neesmu sapratusi, kāda no tiem jēga un labums. Meklēt jēgu un labumu nav ne laika, ne spēka – jau tā pat ar ikdienu lāgā netieku galā. Protams, darbu padarīju slikti. Varbūt kāds labs cilvēks te īsi to

Turpināt lasīt >>

No otra gala

Agrs rīts. Ļoti agrs. Pieturā gaida bērnudārza darbiniece. Pamazām viņai piebiedrojas pulciņš skolēnu. Salst. Viņi gaida. Gaida. Gaida. Autobuss nenāk. Gaida vēl. Gaida. Salst. Mēģinājumi kaut kur kādu sazvanīt izrādās velti. Pamazām bērneļus savāc draugi, radi, pazīstami. Dažs aiziet mājās, citu aizved uz skolu. Par laimi vienā mašīnā vieta atrodas

Turpināt lasīt >>

Tā nu ir sanācis

Tā nu ir sanācis, ka pēdējos gados esmu vazājusies bezmaz vai pa visu Latvijas teritoriju, lekcijas lasīdama. Nācies būt gan lielās, gan mazās, gan parastās, gan speciālās skolās, gan laukos, gan pilsētās. Pieredzējušam skolotājam nav grūti ar pirmo acu uzmetienu noteikt auditorijas noskaņojumu, novērtēt skolotāju un skolēnu attiecības, bērnu un

Turpināt lasīt >>

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot nolemts līdz galam, tikai tāda iespēja tiekot apspriesta.Esmu tam gājusi cauri. Tikko sāk apspriest tādas iespējas, vecāki jau laicīgi sāk ņemt bērnus ārā, nelaist uz

Turpināt lasīt >>

Svētki

Svētki paskrējuši. Pagājuši, parāpojuši. Kā nu kuram. Miers virs zemes, vismaz pie mums. Paldies par to pašu. Balts sniedziņš snieg uz skujiņām, un ne tikai. Viss, kā jābūt. Var atpūsties, padomāt. Atbilstoši svētkiem arī domas tādas gaišas.Par to, ka garšīgs cienasts sanācis. Par to, ka sabrauc radi, bērni, mazbērni. Par

Turpināt lasīt >>