Skola

Pašlaik modē runāt par politkorektumu. Lai tā nu būtu. Bet tai lietai ir vēl otra puse.Kā zināms, vairumam mūsu jauniešu ir mazs vārdu krājums. Ja

Atcerēsimies – tie, kuri var, protams – mūsu brīvvalsts atjaunošanas laikus, kad citu lietu starpā ar lielu joni metāmies glābt bērnus no ļaunajiem vecākiem un

Tas mūžīgais skolēnu jautājums:• Nu, skolotāj, priekš kam mums to vajag?!Un nav svarīgs pat priekšmets vai tēma – to uzdod vienmēr. Tagad, pēc covid, būs

Apskaitos.Kad pār mums sāka vēdīt reformas vēsmas un sāka kļūt skaidrs, kurp tā ved, palūdzu mācību pārzinei atļauju sākt pamazām strādāt pa jaunam. Izdevās, rezultāti

Vēl viens stāsts no aizvēstures. Te viss bija citādi. Daudzi uz darbu regulāri gāja piedzērušies. Protams, ka vairums dzīvoja diezgan trūcīgi, kolhozs nevarēja ne maksāt lielas

Pirmā darbavieta. Profesionālā skola. Audzēkņiem – 15 līdz 19 gadu, man – 23. Sīks augums, gari mati, glīts izskats. Lielākoties puišu grupas. Tālāko var viegli

*Piezīmes par senākiem laikiem. Pār skolu nāk kārtējā pārbaude – kaut kas līdzīgs mūsdienu akreditācijai. Visu smagāko daļu paņem uz sevis mācību pārzines. Skolā valda

*Piezīmes par agrākiem laikiem **Pirmo reizi publicēts: pedagogs.lv Jauna darbavieta, viss citādi. Bērni mazi – 3., 4. klase. Beidzot es varu būt tikai skolotāja, nevis

Kā toreizējais skolas direktors Aldis Ciukmacis sociālistisko sacensību taisīja, kur sacensība bija nevis pātaga, bet prjaņiks. Pirmo reizi publicēts: pedagogs.lv Ja Annai Brigaderei bija „Sievu kari

Reiz kādai pensionētai skolotājai pukstēju, ka negribas no rīta celties uz darbu vai ko tamlīdzīgu. Viņa mierīgi noteica:-Pati tādu darbu izvēlējies!-Nekad to neesmu izvēlējusies.Un viņa