Remonts mājās ir kā dabas stihija – zemestrīce vai plūdi. Tad daudz kas jāpārvieto. Bet ko tad, ja starp pārvietojamiem priekšmetiem ir vairāk nekā 8000 grāmatu? Īsta elle un Indija. Taču cilvēki pat piramīdas ir uzcēluši, tāpēc miera vējos ķeros klāt un lēnītiņām sāku visu pārkārtot. Te nu redzams, ka
Kā jau iepriekš minēju, mūsu biedrība “Kultūra.Vide.Sabiedrība” ir atzīta par sabiedrībai derīgu. Katrs biedrs dara to, ko prot un var vislabāk. Un kas tad ir sabiedrībai īpaši nepieciešams? Manuprāt – lasītprasmes un lasīšanas ieradumu veicināšana. Tas nu reiz ir akurāt mans lauciņš, tāpēc daru, ko varu. Kopā ar izdevniecību “MontMasca”
Rakstu grāmatas “Protu, protu rakstīt” otro daļu. Morfoloģija – mācība par vārda daļām, formām utt. Rakstu. Elšu. Pūšu. Stenu.Pēc laiciņa sāku just līdz cittautiešiem, kam šī mūsu dārgā valoda jāiemācās. Tad sāku patiesi cienīt visus, kam tas izdevies. Visbeidzot vairs nevaru saprast, kā pati to esmu apguvusi.Kad darbs sāk iet
Saņemu ziņu ceturtdienas vakarā.Daiga: Nopirku no Jums sestdien “Es vairs nebēgu pa sapņiem”. Lasu, tiku līdz vidum. Vienkārši vājprāts… Kā to varēja paciest?Māra: Ja vajag, tad jāvar.Daiga: Es to darbu pārrakstītu ar visiem iespējamiem lamu vārdiem… Tikai ne ArvīdsMāra: Viņam bija cits vārds, bet visi lietoja iesauku Tēvocītis.Daiga: Stalkerisms. Amerikā
Mana vecuma cilvēki labi atceras skolas obligāto literatūru. Tā tiešām bija obligāta – jālasa, un viss. Vai visi izlasīja? Protams, ne. Vai visu izlasīja? Arī ne. Es pati “Zaļo zemi” ņēmu cauri ar prieku, bet Lāča “Vētra” un Sakses “Pret kalnu” izrādījās nepārvarami šķēršļi. Ne reizi vien esmu dzirdējusi bēdu
Vairs neatceros ne karavadoņa vārdu, ne laiku, ve valsti, kurā tas notika. Bet, atrazdamies svešā, okupētā zemē, viņš izdzirdējis par pretošanās kustību, vienam no padotajiem esot teicis:“Kad vecas sievas sāks mums uz galvām izliet savus naktspodus, mēs būsim pazuduši.”Rādās, ka Ukrainā šāda stadija drīz būs sasniegta. Nupat lasīju internetā, ka
Jā, grūti laiki. Neko darīt – tos mēs neizvēlamies. Un tagad noteikti jāizraugās sava pozīcija, mērķis, pienākumi. Varam uzsākt ko jaunu. Varam turpināt iesākto.Droši vien katrs no mums tagad domā – ko es labu varu darīt. Ļoti vienkārši – to, ko var un prot. Es protu mācīt bērnus. Runāt ar
Trešdien vajadzēja būt maniem svētkiem – kurjers atgādāja jauno grāmatu “Protu, protu rakstīt”, pavisam svaigu, gandrīz siltu. Svētku nebija. Karš taču. Un nav svarīgi, ka bumbas nekrīt uz mūsu galvām – tas attiecas arī uz mums.Jā arī es esmu vainīga. Neesmu iemācījusi skolēniem tik labi lasīt, lai tie prastu atšķirt
Noteikti daudzi skolotāji ir iedevuši saviem skolēniem garus ieteicamās literatūras sarakstus, ar ko jātiek galā vasarā. Un daudzi vecāki ar šausmām domā, kā ar šo neiedomājami grūto uzdevumu tikt galā, jo lolojums mūk no grāmatas kā velns no krusta. Skolā tam ir dažādi risinājumi. Es gadu gaitā esmu izstrādājusi savu
"Es vairs nebēgu pa sapņiem" Māra Ozola – Grāmatas Official TrailerWatch this video on YouTube Nu baigi labā grāmata. Nu riktigi laba. Izlasīju pirmās 40 lpp un bija bail pat tālāk lasīt, likās ka nepavilkšu Bet tiešām laba, emocijas ļoti labi iznestas- visu sajutu. Bet man likās ka tas vīrietis