Viņdien, ejot caur skolas vestibilu, sadzirdu pa trepēm nākam jauniešus. Viņi mani neredz, tāpēc brūķē mutes, kā nu ienāk prātā. Sadzirdu vairākus krievu b… Ieraudzījuši mani, protams, apraujas, nu pamanu arī dažas meitenes. Šie pasveši, neko neesmu mācījusi, protams, arī lekcijas viņiem neesmu lasījusi, tāpēc īsi un tiešā tekstā pasaku,
Jā, arī vārdiem ir sava mode – Tāpat kā biksiņām. Tie nāk modē, kādu laiku tiek lietoti vietā un nevietā, tad aiziet. Dažreiz šie vārdi nostiprinās kādā dziesmiņā, kā, piemēram, kolosāli, un tad tiek lietoti pareizi un nepareizi. Tie var parādīties periodikā – sākumā kā joks, kam vēlāk it kā
Par valodu. Atkal ir uzpeldējis valodas jautājums. Tā viņš tur pļekstinās uz priekšu un atpakaļ – malā netiek, peldēt lāga nemāk un par virzienu neredz. Nabadziņš! Šoreiz – par valodas kvalitāti un kontroli. Pirms kāda laika godājamais Streiča kungs iesaka Saeimā ieviest valodas kontroliera amatu. Tā pienākumos būtu arī pamācīt
Kad un kas ļāva polit- un nepolitkorektumam uzvarēt veselo saprātu? Laikam jau mēs paši. Aiz bailēm, kautrības, vēlēšanās būt pareiziem un velnsviņzin kādiem vēl iemesliem. Un te nu mēs esam.Jādomā katrreiz, vai tik drīkstu lietot vārdu “melns”, vai drīkstu zīmēt varavīksni – ka tik kāds ko sliktu nenodomā. Labi vēl,
Rakstu grāmatas “Protu, protu rakstīt” otro daļu. Morfoloģija – mācība par vārda daļām, formām utt. Rakstu. Elšu. Pūšu. Stenu.Pēc laiciņa sāku just līdz cittautiešiem, kam šī mūsu dārgā valoda jāiemācās. Tad sāku patiesi cienīt visus, kam tas izdevies. Visbeidzot vairs nevaru saprast, kā pati to esmu apguvusi.Kad darbs sāk iet
Viņdien dabūju pa mizu no radinieces. Kā es tā esot varējusi – rakstīt internetā muļķības, ka skolā jāmāca krievu valoda. Visā pasaulē tak tagad krievu valodu aizliedzot, un krievi tak savlaik ar latviešiem izdarījušies tā un šitā. Nekāda sakarīgā saruna mums nesanāca. Patiesību sakot, tas nebija raksts, bet intervija, un
Šodien, savus darbus darot, ar pusausi dzirdēju radio pieminam diasporu. Neklausījos, bet aizdomājos.Nupat ir laiks, kad mūsu jaunā paaudze ir kļuvusi tik daudzveidīga kā nekad. Kādās valstīs tik mūsu ļaudis nedzīvo, kādās tik valodās nerunā! Arī bērni tur aug – cits latviski runā kā jau dzimtajā valodā, cits pat rakstīt
Tiem, kas joprojām turpina bēdāties par to, ka bērni un jaunieši nelasa, negrib un viena daļa pat neprot to darīt, varu teikt tikai vienu: nenolaidīsim rokas! Velns nav tik briesmīgs, kā viņu mālē. Lasīšana pamazām atkal nāk modē un izplatās, tikai ir drusku mainījusi veidu. Kad pirms pieciem gadiem, jaunā klasē
Celies augšā, Valdemār – ar jūrlietām un ostām kaut kas galīgi nav labi!Celies augšā, Baron – jaunie vairs nezina savas tautas dziesmas, arī no vecajiem reti kurš!Celies augšā, Kronvald – skolas drīz paliks tukšas, jo skolotāji iznīkst kā suga!Celies augšā, Ausekli – vairs lāga neprotam savu tautu mīlēt un cienīt!Celies
Tautasdziesmā ir teikts:“Ej, bāliņ, taisnu ceļu,Runā taisnu valodiņu.”Nekur nav teikts: ”Ej, bāliņ, šmaucies un blēdies, melo un činksti!”Mjā, nez kāpēc tā meitene tādu radinieku sev negribēja? Share on facebook Share on twitter Share on linkedin Share on email