
Skolotāji un vecāki… vēl par to pašu
Pēc iepriekšējā raksta redzams, ka lasītāji sadalījušies divās bargās nometnēs – tie, kuri uzskata skolotājus par slinkiem, naudu prasošiem slaistiem, un tie, kuri šo profesiju
Pēc iepriekšējā raksta redzams, ka lasītāji sadalījušies divās bargās nometnēs – tie, kuri uzskata skolotājus par slinkiem, naudu prasošiem slaistiem, un tie, kuri šo profesiju
Kad gadās internetā ierakstīt kādu asāku vārdu, nāk pretī daudz negāciju. Tad gribas teikt: jā, tā ir, nu un? Katrai lietai taču ir arī otra
Šodien, savus darbus darot, ar pusausi dzirdēju radio pieminam diasporu. Neklausījos, bet aizdomājos.Nupat ir laiks, kad mūsu jaunā paaudze ir kļuvusi tik daudzveidīga kā nekad.
Nupat man iet kā Oļiņietei – vismaz teiciena sākumdaļa “lai iemu, kur iedama, lai saku, ko sacīdama” man pilnībā atbilst. Tikai runa nav par Dieva
Mana vecuma cilvēki labi atceras skolas obligāto literatūru. Tā tiešām bija obligāta – jālasa, un viss. Vai visi izlasīja? Protams, ne. Vai visu izlasīja? Arī