Kad gadās internetā ierakstīt kādu asāku vārdu, nāk pretī daudz negāciju. Tad gribas teikt: jā, tā ir, nu un? Katrai lietai taču ir arī otra puse. Tik daudz jauniešu ar gudrām galvām un labām sirdīm kā pēdējos gados neesmu sastapusi ilgu laiku. Un viņi lasa! Arī runā. Tas pats Atvars
Trakums ar tiem mājasdarbiem! Vecāki sūdzas nemitīgi – vieni par to, ka uzdod par daudz, otri – ka par maz, trešie – ka uzdevumi dīvaini, ceturtie – ka dabūjuši sliktu atzīmi, kaut gan paši tos pildījuši ar lielu centību… Tā varētu turpināt bez gala.Bet patiesībā tā ir tikai un vienīgi
Tagad visi, kam nav slinkums, runā par izglītības reformu – jēdz par to kaut ko vai nejēdz. Un lielākoties jau nejēdz ar – spriež pēc tā, kā pašiem skolā gājis.Bet pat aklam redzams, ka kaut kas ir jāmaina. Pirmkārt jau – jāatļauj skolotājiem spriest par to, ko un kā mācīt
