
Mēs esam kaut ko palaiduši garām
Mēs esam kaut ko palaiduši garām Mēs esam kaut ko palaiduši garām – to, ko savā bērnībā pat nepamanījām.Divas mazas naktskreklos tērptas meitenītes, durvju spraugai
Mēs esam kaut ko palaiduši garām Mēs esam kaut ko palaiduši garām – to, ko savā bērnībā pat nepamanījām.Divas mazas naktskreklos tērptas meitenītes, durvju spraugai
Tante priecīga man atsūtīja pantiņu, atradusi vecā grāmatā, autors blakus nav bijis rakstīts:Nav pasaulei jēgas?Un dzīve ir posts?Ak saki jel, lūdzams,Kam nemirsti nost?Lai es ieliekot
Ak, lakstīgala, nedziediPie mana loga sērīgi ..Tev birzē ritēs rasas zelts,Man vecais slogs būs plecos velts.”Rainis. Aptuvens citāts.Nav, protams, lakstīgalas, bet ir logs, ir mežs,
Šorīt internetā izlasīju par padomju laikiem – cik tad bija labi un skaisti. Arī bildītes glītas. Jā, mūsu bērnība un jaunība visiem rādās gaišākās krāsās.
Internets nes baisu vēsti – valdības dēļ nevar čības nopirkt, jāsagraiza balles kurpes! Kādas šausmas! Ak, cik mēs vārgi, cik nevarīgi! Ei, tu, valdība, pagādā
VaronībaŠad tad paskatos ļoti vecas filmas. Šoreiz par savlaik slaveno Aleksandru Matrosovu. Ko tur teikt – puisis tiešām varonis, atdeva dzīvību idejas vārdā, biedrus izglāba.
Man pieder tēvu zemeAr visām atmatām;Man pašam kungam būt,Man pašam arājam.Tā lepni teica Ēvalds Valters, pirmo reizi uzvilkdams pils tornī sarkanbaltsarkano karogu. Tātad – paši
Šad tad paskatos ļoti vecas filmas. Šoreiz par savlaik slaveno Aleksandru Matrosovu. Ko tur teikt – puisis tiešām varonis, atdeva dzīvību idejas vārdā, biedrus izglāba.
Par ko tik internetā nespriež sieviešu sakarībā: vai viņām jāiet politikā, vai jādzemdē, vai jāsēž mājās, kā iepriecināt vīrieti, un kas tik vēl ne. Ja
Labdarība. Darīt labu. Labi darīt. Kas tas ir? Noteikti ne ilgstoša slinkuma un izlaidības atbalstīšana. Ziemassvētku dāvanas? Varbūt. Palīdzība tālu zemju katastrofu un karu upuriem?