Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot nolemts līdz galam, tikai tāda iespēja tiekot apspriesta.Esmu tam gājusi cauri. Tikko sāk apspriest tādas iespējas, vecāki jau laicīgi sāk ņemt bērnus ārā, nelaist uz pirmajām klasēm – lai bērniem […]
Kad un kas ļāva polit- un nepolitkorektumam uzvarēt veselo saprātu? Laikam jau mēs paši. Aiz bailēm, kautrības, vēlēšanās būt pareiziem un velnsviņzin kādiem vēl iemesliem. Un te nu mēs esam.Jādomā katrreiz, vai tik drīkstu lietot vārdu “melns”, vai drīkstu zīmēt varavīksni – ka tik kāds ko sliktu nenodomā. Labi vēl, ka Blaumani neliek izņemt no
Svētki paskrējuši. Pagājuši, parāpojuši. Kā nu kuram. Miers virs zemes, vismaz pie mums. Paldies par to pašu. Balts sniedziņš snieg uz skujiņām, un ne tikai. Viss, kā jābūt. Var atpūsties, padomāt. Atbilstoši svētkiem arī domas tādas gaišas.Par to, ka garšīgs cienasts sanācis. Par to, ka sabrauc radi, bērni, mazbērni. Par to, ka skolēni veiksmīgi un
Nogurums. Liels nogurums. Kad pulkstenis nāk uz sešiem, sāku visu putrot. Metu mieru un braucu mājās. Pa ceļam jāpieskrien kaimiņu skolā, jāsatiek kolēģe. Tā arī vēl darbā un tā kā izbrīnījusies prasa:- Kā, tu jau beidzi?- Nē, pati izbeidzos. Esmu iemācījusies: kad vairs nevar, tad jāmet miers un jābrauc gulēt. Lai vai tā pasaule sagrūst.-
Kad gads uz beigām Read More »
Nāk iekšā vienpadsmitklasnieks un rūkņā: “Ir nu gan tagad tā jaunatne!” Izrādās, šo gandrīz no kājām notriekusi skrienoša astotklasniece. Pasmejos: “Jā, kad mēs augām, tad ar tā negāja.” Saruna akurāt kā faraonu laikos.Bet vai nu tik ļauni ir? Nebūt ne, vajag tik zināt, kur to labo jaunatni meklēt. Neba nu bāros un vārtrūmēs. Labākā jaunatnes
Reforma nāk virsū rūkdama. Atnāk. Skolotājam nu būšot vairāk tiesību, vairāk iespēju vadīties pēc konkrētās skolas konkrēto skolēnu vajadzībām. Pieredzējušo skolotāju prasmes tikšot ņemtas vērā. Un tā tālāk. Bet tālāk nāk ierobežojumi tādi un ierobežojumi šādi, norādījumi tādi un norādījumi šādi. Katru stundu jāiesāk taisni tā un jānobeidz šitā. Skolēniem katru dienu jāliek tas un
Svētku nedēļa. Vairumam skolēnu un skolotāju pie krūtīm sarkanbaltsarkanās lentītes, piespraudes u.c. Skaisti.Varbūt tas liekas dīvaini, bet man pie ikdienas darba apģērba negribas neko tādu spraust. Nespraužu arī. Tāpat jūtos labi.Protams, kādā klasē man pajautā, kāpēc staigāju bez lentītes. Jautā – tātad jāatbild. Piebakstu pie krūtīm un saku: “Tā ir tur iekšā. Tam dzīvoju, tāpēc
Lasu rakstu par to pašu – skolotāju trūkumu. Ar studētgribētājiem pedagoģijas jomā viss kārtībā – konkurss uz iestāšanos pamatīgs. Cita lieta, ka jaunie speciālisti tāpat kā ļaudis no ātrajām programmām drīz vien paņem vagu. Nav nekāds brīnums.Vajag tikai cilvēkam nokļūt skolā, un viņa dzīve pārvēršas kā uz burvja mājienu. Viņš pārsteigts konstatē, ka reālais darbs
Esmu pavisam nomocījusies. Jau kuro dienu ar 11.klasi peramies pa komatiem. Vairums par katru cenu grib tos likt “uz dullo”, tas ir, kā pagadās. Nekas labs diemžēl nesanāk. Nākas vien meklēt lielos, ļaunos gramatiskos centrus, tātad teikuma priekšmetu un izteicēju. Iebraucam galīgās auzās.Uzdevums baiss – jāatrod teikumā vārds, kurš atbild uz jautājumu “kas?”, tad jāsameklē,
Ak, nelaimīgais gramatiskais centrs! Read More »
Biju ar lekciju Dzirniekos, kur Staļģenes mazpulki rīkoja trīsdienu nometni. Sirsnīga uzņemšana, uzmanīgi un aktīvi klausītāji. Jauki. Bet ne par to ir stāsts.Nometnē piedalījās ne tikai bērni, bet arī vecāki. Protams, kur nu bez skolotājiem! Un lūdzu – te nu ir tā svētā trīsvienība, par kuru varam sapņot un uz ko tiekties: skolu, vecāku un
